LATSIGN Blogs

Uzmanies! Patiesi stāsti, kuri sirdi silda labāk par video.

16.02.2018.


Suņi ir personības un viņu saimnieki ar to ne velti lepojas. Pasūtot pat ko tik pašsaprotamu kā suņu zīmi, klienti mēdz vēlēties to personalizēt. Tādejādi esam dzirdējuši dažādus stāstiņus, kuri likuši mums pasmaidīt un motivējuši mūs uz sirsnību un labestību.
Izceļot vairākas no suņu iezīmēm mēs, LATSIGN komanda, vēlamies Jums atlīdzināt ar to pašu.


Šēra – uzticība!

Stāsts par Šēru un savstarpēju uzticību. Šēras sākotnējai saimniecei piederāja koka namiņš netālu no Alīnas mājām. Namiņā dzīvoja vairāki suņi, kurus tā laika saimniece uzturēja tikai vasarās. Alīna dzīvoja netālu no šī namiņa un, ejot uz skolu, gāja tam garām un regulāri nesa sunītei barību. Laika gaitā Šēra sāka pavadīt Alīnu līdz skolai, kā arī gaidīt 8.h. līdz stundu beigām, lai pavadītu viņu mājup. Kādā dienā atklājās, ka sunīte ir stāvoklī. Alīna un viņas Mamma sāka satraukties par topošu māmiņu, kura drīzumā meklēs siltu vietiņu mazuļiem. Tuvākā vieta, par kuru iedomājās Alīna ar Mammu, bija kāda cita pamesta koka māja, taču māja nebija stabila un zem tās atradās šahtas. Satraukumam bija pamats, jo sunīte patiešām izvēlējās par patvērumu tieši to māju. Nekas cits neatlika, kā sūtīt tēti misijā glābt suņus. Tētim tika uzsieta virve, kura tika piesieta pie koka, papildus drošībai bērnu bariņš turēja tēta kājas. Kad zem mājas vairs bija palicis tikai viens kucēns Alīna izsaucās: “Tikai velc viņus ārā tā, lai neiekrīt”, uz ko tētis atsaucās: “Protams, ka kucēni svarīgāki par tēti!”. Misija, par laimi, tika izpildīta veiksmīgi, un tika izglābti 3 veselīgi kucēni un to māte. Satraukums zuda, tā vietā radās prieks. Kucēni tika pie jaunām mājām un Alīna pie uzticīgās sunītes Šēras.


Auda – rūpes!

Stāsts par sirsnīgo Audu, kura neļaus skumt. Kad Vendija bija maziņa, viņas mamma strādāja nakstmaiņas, kuru laikā nācās atstāt meitu guļam. Toties satraukumam nav pamata, mājās tika atstāta ar sargsuni Audu, un viena klauvējiena attālumā atradās kaimiņi. Tā ka miegs bija labs, viņa parasti necēlās, taču kādā no naktīm viņa pamodās un saskuma. Tajā laikā pa māju draiskojās 12 kucēni. Kad Auda sadzirdēja Vendijas šņukstus, viņa ielīda blakus mazajā gultiņā un mierināja, līdz Vendija saldi iemiga. Suņu gādība un sirsnība plešas pāri savas sugas robežām un miers, ko var sniegt sunītis, ir neizmērojams.


Vendeta – neatlaidība!

Stāsts par neatlaidīgo sunīti Vendetu un viņas draudzeni Evu. Savas neparedzamības dēļ suņi Evu visu dzīvi ir mazliet biedējuši, tādēļ saskarmē ar suņiem viņa vienmēr ir bijusi diezgan izvairīga. Spēcīgā un gudrā dobermaņu sugas sunīte Vendeta jeb draugu lokā dēvētā Deta, tādu attieksmi neuztvēra nopietni. Vispārpieņemts uzskats par suņiem ir tāds, ka suņi jūt cilvēku emocijas, līdz ar to arī bailes. Vai tā tas ir - spriediet paši! Viņu draudzības laikā Evu nepameta sajūta, ka Deta jūt viņas bailes, un, par spīti tām, katru Evas ciemošanās reizi Deta mīļi balstīja savu galvu uz Evas ceļiem. Iespējams, tieši suņi mums māca būt neatlaidīgiem savu mērķu sasniegšanā. Lai vai kā arī nebūtu, laika gaitā arī Eva sāka justies gana brīvi un bija gatava draudzībai.


Kalvītis – pašpārliecība!

Stāsts par pašpārliecinātības caurstrāvoto Kalvīti. Sanita, dodoties velo izbraucienos, bieži vien devās kopā ar savu draugu taksīti Kalvīti. Bieži vien tie savstarpēji sacentās, jo Kalvītim, par spīti savām īsajām kājiņām, bija vienmēr jābūt priekšgalā. Bieži vien Sanita ļāva šajās sacensībās uzvarēt Kalvītim, toties bija reize, kad Sanita nebija gatava piekāpties. Kalvītis bija gudrs suns un, tuvojoties mājām, izvēlējās ņemt īsako ceļu pāri pļavai, pa kuru ar velosipēdu nepabrauksi. Toties, kad Sanita nonāca pagalmā pirmā, elpu pazaudējušais Kalvītis galvu nenolaida. Kalvītis esot tikai izlicies - viņš tak’ nemaz nav centies uzvarēt un ar vēsu prātu sevi atkopa pēc mazā trenniņa. Līdz ar sviedru zaudēšanu, pašpārliecinātību Kalvītis nebija gatavs zaudēt - ar augšup paceltu galvu mūždien bija gatavs revanšam!

Keg Kennel De Saldo – izpalīdzība!

Stāsts par sargu sanbernāru, tautā dēvēto Kegi. Sanbernāri jau sen ir izpelnījušies atzinību par savu izpalīdzību. Pateicoties savai labajai ožai, ir palīdzējuši daudziem lavīnās cietušajiem, kurus saoda pat dziļā sniegā. Pastāv mīts par viņiem kaklā pakārto brendija muciņu, kuru cietušajam izdzerot, ķermeņa temperatūra paaugstinājās, kas palīdzēja sagaidīt palīgus. Martas ģimenes suns Kegis (Muciņa) bija patiesi izpalīdzīgs. Kad kāds no trijiem bērniem bija uzvedies slikti, bieži vien par to dabūja dzirdēt vecākais brālis. Kegis, palīgs un sargs būdams neļāva bārties, viņš ielīda starpā un skaļi izteica savu viedokli. Bārties nebija lemts, - nu visiem bija jāatvelk elpa un jāizvērtē sava uzvedība.

Čipa - drošsirdība!

Stāsts par pašaizliedzīgo sunīti Čipu aizsākās pavisam sen, Linda tajā laikā vēl gulēja ratiņos. Čipa bija suņa etalons draudzīga, gudra, uzticīga un, protams, mīļa. Kādā no reizēm, kad Linda ar mammu ciemojās pie vecmāmiņas privātmāju rajonā, mamma ar mazo Lindu ratiņos un mazo krancīti Čipu pie sāniem izgāja pastaigā. Kaimiņu mājā pie ķēdes dzīvoja liels vilku suns, kurš bija diezgan nikns pēc dabas. Kas zina to, kas satricināja kaimiņu vilku, lai kas būtu kalpojis par iemeslu, suns norāvās no ķēdes, pārleca pāri sētai un uzbruka ratiņiem. Tika kliegts, tika ieguldītas lielas pūles, toties spēcīgo suni atraut no ratiem māte nekādi nespēja. Čipa, mazs sunītis, bet ar lielo iekšējo spēku, ne mirkli nešaubīdamās klupa virsū lielajam sunim. Ar visu spēku un enerģīju viņa atsvabināja ratus no suņa tvēriena. Suņu cīņa tika sadzirdēta, un cilvēki steidza palīgā, tā suņi tika izšķirti, un nelaime kaut daļēji tika novērsta. Pateicoties pašaizliedzīgajai sunītei Čipai, bērns netika ievainots, toties tas bija viņas pēdējais varoņdarbs, par ko mūždien būs pateicīga Linda un viņas ģimene. Pasakāmies dārgajai Čipai, kura mums un daudziem citiem ir devusi iespēju iepazīt Lindu, un pasakāmies visiem sunīšiem, kuri ar savu klātbūtni ir izdaiļojuši mūsu dzīves vai pasargājuši tās no skumjām!
Katrs sunītis, pat lielas spēcīgais vilks, ir bijis kādam dārgs, un sunītis vienmēr būs viens no visiemīļotākajiem cilvēku sabiedrotajiem. Mēs priecājamies un izceļam viņu iezīmes, pat negantākās no tām, tās mūs pasargā, vai reizēm pat izklaidē. Lasot avīžu paliekas līdz pašai paskastītei, ceram neatrast pastnieka bikšu skrandas, tamdēļ izceļam mūsu sargu un labāko draugu. Mēs rūpējamies pat par bailīgākajiem no cilvēkiem, un cenšamies saudzēt gan suņu nervus, gan pastnieka bikses.

Sargi pastnieka bikses un ieskaties!

◄ Visi jaunumi